20150612_140648

Joga sanskritā  nozīmē “apvienot, savienot’’. Joga palīdz harmonizēt prātu, ķermeni un garu, sniedzot vienotības sajūtu  sevī  un  ar Visumu. Lai garīgi pilnveidotos, ir jāpanāk fiziskā, intelektuālā un emocionālā harmonija. Tātad joga nozīmē sevis kā ķermeņa, gara un intelekta attīstīšana. Viens no  jogas galvenajiem mērķiem –  prāta kontrole. Ja spējam kontolēt un disciplinēt sava prāta dabu, tad arī spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Joga  uzsver pozitīvās domāšanas spēku. Noguris no modernā dzīves tempa, mūsdienu cilvēks meklē veidus kā harmonizēt savu būtību. Un joga ir viena no šīm iespējām. Stress, satraukums, slimības, dusmas un skumjas var tikt pārvērstas mierā, veselībā, harmonijā, vēlmē palīdzēt un mīlēt visu dzīvo..

Apmēram laika posmā starp 2 gadsimtu p.m. ēras un līdz 2 gadsimtam m. ē. indiešu filozofs un gramatiķis Patandžali apkopoja , sistematizēja, uzkrātās zināšanas par Jogu, grāmatā „Joga sutra” ar 196 sutrām. Darbs bija uzrakstīts aforismu veidā, kur īsi un shematiski tika aprakstīta Joga, jogas ceļš. Mūsdienās tās  tiek dēvētas par Joga sutra Patandžali, kuras skaidrākas dara dažādu, ne mazāk slavenu jogu komentāri.
Ja pirmie pieci posmi  tiek apgūti vienlaicīgi un tās ir ārējās prakses, tad trīs pēdējie jau ir  pakāpenisks un mērķtiecīgs   darbs ar sevi jeb iekšējās prakses (samjama).

  1. posms . Jama- paškontrole, sabiedriskās uzvedības normas. Šajā stadijā cilvēks tiek apmācīts, lai rastu harmoniju sabiedrībā, kurā dzīvo. Dzīvojot sabiedrībā, nedrīkst būt brīvs no tās, no saitēm ar to (ekonomiskām, kultūras u.c.), jo cilvēks ir sabiedriska būtne. Visi tālākie panākumi jogā pilnībā atkarīgi no apkārtējiem sabiedriskiem apstākļiem un no praktizētāja spējām tās harmonizēt:
    a) Ahimsa – nevardarbība pret sevi, citiem cilvēkiem, dzīvniekiem;
    b) Satja – taisnīgums, kuru ievērojot , cilvēks iemācās atšķirt vai citi runā patiesību vai melus;
    c) Asteja – nezagt, neņemt to, kas pieder citam;
    d) Brahmachari – fizisks, psiholoģisks spēks izvairīties no pārmērībām it visās ikdienās dzīves jomām;
    e) Aparigraha – nepieķerties mantai, darbības rezultātam; jāizmanto tikai nepieciešamākās lietas, lai netērētu lieki enerģiju, neskaušana.
  2. posms. Nijama- personīgās uzvedības kodekss. Šajā stadijā jogas praktizētājs strādā ar iekšējo pašattīstību, attīrot sevi fiziski, garīgi, kā arī attīrot savu prātu:
    a) Shaucha – ķermeņa, prāta tīrība;
    b) Santosha – mērenība, apmierinātība ar to , kas cilvēkam ir, jo  mēs nekad nebūsim laimīgi, ja nebūsim apmierināti ar esošo situāciju un meklēsim allaž ko jaunu;
    c) Tapas – askētisms, disciplīna,  kas palīdz atbrīvoties no sliktās karmas;
    d) Svadjaja – patstāvīgi apgūt svētos rakstus, pašanalīze, mācīšanās;
    e) Ishvara pranidhana – godāt augstākstāvošos ( ishvara- tas, kurš zina un kontrolē visu, pranidhanta- godināšana) , ticība  Dievam, ticība sev.
  3. posms. Asana- ķermeņa stāvoklis, fiksēta, stabila poza. Šajā posmā notiek apmācība dažādām ķermeņa pozām, lai sagatavotu ķermeni un apziņu tālākajām pakāpēm. Hatha jogā ir 64 galvenās asanas, no kurām  tiek atvasinātas visas paŗējās (Ajengāra Joga pradipika). Asanu galvenais uzdevums ir stiprināt mugurkaulu.  Bet mugurkauls ir cilvēka ķermeņa centrālā gan fiziskā, gan mentālā ass.
    Asanas izlīdzina un harmonizē cilvēka emocionālo un loģisko pasauli. Tās palīdz izprast ķermeni un palīdz saprast savu slimību iemeslus.
  4. posms. Pranajama – dzīvības enerģijas pārvaldīšana , regulēšana, elpošana, kontrole pār enerģētiskiem organisma procesiem pamatā ar elpošanas paņēmieniem un pilnveidošanos. Pranajama attīra cilvēka smalko ķermeni. Joga bez pranajamas ir vienkārša vingrošana.
    Joga nozīmē sevis kā ķermeņa, gara un intelekta attīstīšana
                                                                                                                                  Šie četri posmi veicina personības attīstību, iedarbojoties uz to  spēcīgi  psihofiziski, harmonizē, pilnveido, paplašina apziņas stāvokli, atbrīvo no pārlieku lieliem ārējās vides psihoemocionālajiem kairinātājiem, radot augstu veselības līmeni.
  5. posms. Pratjahara – atrautība no jūtām, pilnīga kontrole pār tām, spēja kontrolēt jūtas attiecībā pret lietām, ārējiem kairinātājiem. Jo no pieķeršanās rodas ciešanas, no mīlestības – prieks.DSC00984
    • Jūtu pieķeršanās – suns un saimnieks, dod ēst – mīlu, nedod – eju prom.
    • Prāta pieķeršanās – ārējais izskats, kas var mainīties; īsa (2-3gadi).
    • Saprāta pieķeršanās – pēc īpašībām; ļoti ilga.
    Kad cilvēks ir augstāks par savām jūtām (savu jūtu valdnieks), viņš sasniedz svētlaimi.
    Pratjahara palīdz izvērtēt, kas ir labs (patiess) un kas ir slikts (meli).
  6. posms. Dharana- uzmanības koncentrēšana, pacietība, atturība.
  7. posms. Dhjana – meditācija vai objekta apcere. Prāts ir sakoncentrēts, meditatīvs stāvoklis. Vai ir meditācija bijusi , vai ne, to vislabāk zina pats meditētājs.
  8. posms. Samadhi – apgaismība , kad jogs ierauga un iemīl Dievu savā sirdī, saplūst ar Visumu.Pēdējās četras pakāpes dod cilvēkam iespēju pilnībā kontrolēt ķermeņa darbu un apziņu, attīstīt Pārapziņu. Iestājas pilnīga personības realizācija. Bet šo pakāpju apguve ir iespējama tikai ar kompetenta skolotāja palīdzību un tikai pēc pirmo 4 pakāpju apguves, nerimstoši , disciplinēti  strādājot ar sevi.
Autors dagnija