Meditācija

2016-04-16.16

Kopš tiem laikiem, kad Rietumi iepazina pirmās meditācijas tehnikas, priekšstats par   šo procesu ir ļoti maniījies. IX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā ar meditāciju saprata noslēpumainu prāta stāvokli, kuram kaut kur meža dziļumā ļāvās vientuļnieks vai kalnu alās levitējošs askētisks jogs . Turpretī tagad meditācijai pieskaita daudzveidīgus apziņas psihoemocionālos stāvokļus , kuru pamatā ir koncentrēšanās vai nu uz sevi, vai uz kādu ārēju objektu. Meditēšana cilvēkam ir tikpat dabīgs process kā gremošana, matu augšana vai elpošana. Cilvēks pēc savas būtības ir meditatīvs. Kad ir apmierinātas galvenās fisioloģiskās un garīgās vajadzības, cilvēks pilnīgi dabīgi nonāk meditatīvā stāvoklī, atslēdzas no apkārtējās pasaules, iegremdējas sevī.  Par piemēru spontānai meditācijai no pieaugušo cilvēku dzīves var minēt makšķerēšanu. Kaislīgi makšķernieki parasti ir augstas klases meditējošas personības. Viņi var dienām ilgi koncentrēties uz pludiņu. Daudzi pat palaiž vaļā uz āķa uzķērušos zivi, jo rezultāts nav svarīgs, būtisks ir pats process, bet šo procesu sauc par meditēšanu.    To pašu var teikt arī par medniekiem, ogotājiem, sēņotājiem, dārzkopjiem – par dabas draugiem vispār, māksliniekiem un ne tikai.Daudzi cilvēki instinktīvi izvēlas tādu darbu, kura laikā var meditēt – tālbraucēju šoferi, krāsotāji, galdnieki, dārznieki, zemkopji uc. Tomēr ir profesijas, kas apvienojumā ar pilsētvides dzīvi cilvēkam tik ļoti sajauc bioloģisko tā mehānismu ar stresiem, konkurenci, prasībām, amīcijām, aptveramo milzīgo informācijas daudzumu, atrautību no dabas utt., ka dabīgā meditācija kļūst par lietu, kas ir jāmācas. Tiek veidotas meditāciju skolas, klases, nometnes, retrīti. Un te palīgā mūsdienu cilvēkam nāk dažādas senas (bieži vien jogas, bet ne tikai) meditācijas tehnikas , starp kurām atslābināšanās (relaksācijas )tehnika ir ikvienas meditācijas sistēmas galvenā sastāvdaļa. Muskuļu atslābuma pamatā ir ķermeņa un psihes vienotības princips. Ja protam kontrolēt savu muskuļu tonusu un mākam atslābināties, domāšanas procesu ir vieglāk vadīt vai uz brīdi pat pārtraukt, lai cilvēka “cietais disks” , par ko mēdz uzskatīt cilvēka prātu neuzkārtos kā nobrucis dators. Meditācijas prasme mūsdienu cilvēkam ir kā pirmās aptieciņas pašpalīdzības medikaments paaugstināta stesa, pārpūles, infomācijas, pienākumu laikā.

APZINĀTA MEDITĀCIJA māca prātam koncentrēties un apzināties domu un emociju patvaļīgo darbošanos. Tās mērķis – mazināt cilvēka ciešanas, kuru pamatā ir pašam sava prāta un ego patvaļas neapzināšanās. Meditācija, tāpat kā visa joga – ir ceļš atpakaļ pie sevis. Meditējoša cilvēka organisma reakcijas ir šādas:

  • virspusēji, nemitīgi domājošā, automātiska ( šablonveida) prāta nomierināšanās,atbrīvošanās no emocijām, sirdsmiers,
  • visu muskuļu sasprindzinājuma likvidēšana dažādās ķermeņa daļās, pilnīga relaksācija,
    psihiskā sasprindzinājuma mazināšana vai pat likvidēšana,
  • stresa mazināšanās,
  • cilvēka ķermeņa un psihes pašregulācijas mehānisma iedarbināšana,
  • vienmērīga sirdsdarbība un brīvāka asins cirkulācija,2016-04-16.18
  • vienmērīga iekšējo ķermeņa sekrēcijas dziedzeru darbība,
  • fiziko un psihisko spēku pieplūdums,
  • prāta apskaidrošanās,
  • neparastas ķermeņa sajūtas,
  • neparasta galvas reibšana,
  • spontānas atbildes uz agrāk uzdotiem jautājumiem, atklāsme.

Šādas un iespējams vēl citas reakcijas notiek tieši meditācijas laikā, bet papildus tām organismā un psihē notiek arī ilglaicīgas pārmaiņas, kas novērojamas cilvēkiem, kuri jau ilglaicīgi praktizē meditāciju ( no dažiem gadiem līdz vairākiem gadu desmitiem) Tās varētu būs šādas:

  • muskuļu un psihes spriedzes līmeņa mazināšanās, kad nenotiek meditācijas,
  • sirds un asinsvadu darbības sistēmas uzlabošanās asinspiediena normalizēšanās rezultātā,
  • būtiski paaugstinās noturīgums pret dažādām psihosomatiskajām saslimšanām,
  • iekšējās uzbudinātības pazemināšanās, kā rezultātā veidojas augstāka noturība pret stresiem,
  • bezmiega izzušana,
  • pazeminās nemiera, baiļu, agresijas vispārējais līmenis- zemapziņa attīrās no negatīvajām domām un emocijām,
  • atraisās radošās spējas, kas agrāk nebija pat iedomājamas,
  • palielinās fiziskā un garīgā darba ražīgums,
  • vispusīgi attīstās personība, paplašinās redzesloks, kļūst vieglāk kontaktētiesa ar līdzcilvēkiem – “ apziņas paplašināšanās”,
  • uzlabojas atmiņa,
  • palielinās koncentrēšanās spējas,
  • notiek nemitīga garīgā attīstība.

Meditācijas prasme mūsdienu cilvēkam ir kā pirmās aptieciņas pašpalīdzības medikaments paaugstināta stesa, pārpūles, infomācijas, pienākumu laikā. Vienlaikus arī jāpiebilst, ka meditācija, lai gan ļoti būtiski sekmē atveseļošanās procesu nav uzskatās par universālu līdzekli pret visām slimībām, bet gan tā ir metodēm, kas apvienojama ar tradicionālo jeb moderno medicīnu. Būtisks meditācijas priekšnoteikums ir pacietība un regularitāte. Katru dienu, noteiktā laikā. Kā nevar iemācīties uz klavierēm nospēlēt skaņdarbu bez regulāras vingrināšanās, tā nevar iemācīties meditēt bez regulāras meditēšanas. Te uzreiz gan jāsaka, ka nevajaga arī pārvērst šo darbošanos par pienākumu vai uzstādīt noteiktu mērķi , jo “itin visās lietās vajadzīga mērenība” (tā Pitagors), nekāda fanātisma, tas drīzāk attālinās no vēlamā. Tādēļ “ meditācijas mērķis” ir nosacīts. Drīzāk runa var būt par ieganstu, jo iepriekš paredzēt, kur jūs aizvedīs brīvais peldējums savas apziņas un zemapziņas plašumos, nav iespējams.  Tieši tur slēpjas meditācijas skaistums. Lai izdodas!

P.S. Mazs ieskats “Melleņu meditācijā”  jeb apzinātas ēšanas meditācijā kopā ar Zani Vaļicku raidījumā “Dzīvīte” .

2016-04-16 .152016-04-16 .122016-04-16.14