imagesCAVPOTN1Joga ir  atbilde  ikdienas  stresam. Tādēļ, ja vēl neesi pamēģinājis savus spēkus jogas nodarbībās , labprāt Tevi gaidīšu pie sevis ceturtdienās ” Daiva joga”  studijā.   Joga gan nav brīnumlīdzeklis, bet veids  savas fiziskās un emocionālās dzīves līdzsvarošanai.

Šajās nodarbībās mācīsiemies :

pārvaldīt savu elpu ar jogas elpošanas vingrinājumiem (pranayamas),
iepazīt savu ķermeni caur dažādām ķermeņa pozām (asanas),
koncentrēt uzmanību un pārvaldīt domas ( meditācijas) ,
relaksēties jogas nidras laikā.
Nodarbībās nav vecuma vai kādu citu ierobežojumu, kā vien vēlme mācīties un augt, pilnveidot savu dzīvi caur jogu.

Ja gatavojies apmeklēt pirmo jogas nodarbibu, tad šie ieteikumi var būt Tev noderīgi:

Nodarbības laikā jūties brīvi, esi emocionāli atvērts, izbaudi un apzinies katru mirki,
Ieklausies savās sajūtās un…..ELPO!!!
Vingrojot ir jājūtas ērti. Ja izjūti diskomfortu kādā no vingrojumiem, vari atpūsties vai parādīšu Tev vieglāku variāciju.
Nesalīdzini sevi ar citiem, katram no mums piemīt individuāls spēks, izturība un ķermeņa elastība,
Atceries, ka katru dienu vari justies citādi, tāpēc ieklausies sevī un izpildi vingrojumus atbilstoši ķermeņa sajūtām.
Ja radušies jautājumi vai neskaidrības, pēc vai pirms nodarbības jautā man.
Ja gadās nokavēt nodarbību, tad droši pievienojies, kad tas ir iespējams.
Lūgums pirms nodarbības izslēgt mobilos tālruņus!
Jogas paklājiņi ir koplietošanas, taču variet izmantot arī savus.
Apģērbu vēlams izvēlēties brīvu un no dabīgiem materiāliem, zeķes vai čības ir nepieciešamas, lai aizietu līdz zālei vai siltāku jaciņu relaksācijai,
Nodarboties ar jogu iesakām 3 stundas pēc sātīgas ēdienreizes un 2 stundas pēc vieglas maltītes. Pēc nodarbības vēlams neēst un neskaloties vismaz 30 minūtes.
Sievietēm iesakām atturēties no apgrieztajām asanām(pozām) menstruāciju laikā, kā arī neveikt Ugunīgo elpu un visus tos vingrojumus, kuros spēcīgi tiek kustināta naba un vēdera muskuļi.
pieteikties uz nodarbību vēlams vismaz 2 stundas iepriekš,
Ja Tev ir veselības traucējumi, tad pirms nodarbību apmeklēšanas konsultējies ar savu ārstu un pirms nodarbības lūdzu informē mani kā jogas pasniedzēju.
Daži mīti un patiesība par jogu

Daudzas lietas, par kurām mums nav pietiekoši daudz informācijas, var šķist nesaprotamas, nevajadzīgas un pat biedējošas. Dažkārt rodas nepareizs priekšstats un dažādi aizspriedumi par jogu, biežāk sastopamie no tiem ir:

Jābūt trenētam vai ļoti lokanam, lai uzsāktu nodarboties ar jogu.

Tev nav jābūt ne trenētam, ne labā formā, lai uzsāktu nodarboties ar jogu. Jogas nodarbības varam uzsākt katrs tāds, kāds esam. Mēs katrs esam īpašs ar tikai mums piemītošām spējām un vājībām. Joga padara mūsu prātu, ķermeni un garu elastīgus.

Joga ir pārāk viegla.

Joga nav tikai sēdēšana lotosa pozā un meditēšana. Joga ir izaicinājums – fiziski, garīgi un emocionāli. Daudzos un dažādos veidos joga palīdz mums būt saskaņā pašiem ar sevi. Atklāt un iepazīt jogu nozīmē vēl dziļāk izprast sevi, attīstīt savu apziņu un uzņemties atbildību par savu veselību. Ir vairāki jogas veidi un atkarībā no konkrētām vajadzībām, kā arī ieklausoties savās izjūtās atradīsi to, kurš visvairāk piemērots Tev. Joga var šķist vieglāka vai grūtāka, bet tā vienmēr ir kā izaicinājums. Joga balstās uz pašu procesu, kurā daudz svarīgāk ir tas, ko Tu izjūti, nekā tas, ko spēj paveikt. Jogā nav mērķa, kas jāsasniedz.

Joga ir garlaicīga.

Joga nav garlaicīga. Nav nekā interesantāka, kā vērot pašam sava prāta darbību. Ar jogas un meditācijas palīdzību prāts tiek atmodināts jauniem atklājumiem: par mums pašiem un par to, kā uztveram pasauli ap mums. Iemācoties pareizi elpot dažādās sarežģītās dzīves situācijās, Tu gūsi aizvien lielāku spēju kontrolēt savas emocijas. Šī iemesla dēļ joga daudziem no mums ir dzīvesveids un Eiropā kļūst arvien populārāka.

Joga ir domāta tikai stresa novēršanai.

Protams, joga ir iedarbīga relaksācijas metode, pat viena jogas nodarbība ļaus Tev justies mierīgākam. Taču ar jogas palīdzību Tu vari arī spēcināt arī muskuļus un saites, padziļināt un pilnveidot elpošanu, uzlabot līdzsvara sajūtu, ķermeņa lokanumu un pat atbrīvoties no liekā svara. Joga tiek ieteikta daudzu saslimšanu gadījumos, katrai no jogas asanām(pozām) ir vairāki dziedinoši efekti. Ar jogas palīdzību ir iespējams atbrīvoties no muguras sāpēm, novērst asinsrites traucējumus, uzlabot gremošanas, reproduktīvās un nervu sistēmas darbību. Joga ir dzīvesveids un apziņas stāvoklis, tā palīdz mums atklāt mūsu dziļāko būtību, patieso ES.

Ko darīt, ja nodarbības laikā kļūst slikti?
Arī tā var gadīties, brīžos , kad iepazīstam savu ķermeni vai izpētām varēšanas robežas. Ja nodarbības laikā sareibst galva, mierīgi atgulieties uz jogas paklājiņa un mazliet atpūtieties. Nav ieteicams atstāt nodarbību telpu pat uz īsu brīdi. To var novērst, lietojot pietiekamu daudzumu ūdens. Kad ir kļuvis labāk – var pievienoties nodarbībai, ja kļūst sliktāk – jāinformē jogas pasniedzēja.

Ko iesākt, ja neizdotas izpildīt visus vingrinājumus?
Joga ir prakse, kas tiek pilnveidota visa mūža garumā. Nav svarīgi mēģināt izpildīt visas pozas perfekti. Galvenais ir censties šajos vingrinājumos sajust savas spējas un pakāpeniski kāpināt slodzi, sekojot jogas pasniedzēja norādījumiem. Ar katru nākamo apmeklējumu arvien dziļāk izpratīsiet savu spēju robežas un arvien labāk izjutīsiet sava spēka rezerves. Pamazām jogas nodarbības sagādās arvien lielāku baudu un gandarījumu, sniedzot jaunas personiskās atklāsmes!

Kāpēc vienas nodarbības šķiet vieglākas, citas – grūtākas?
Katra jogas nodarbība ir nedaudz atšķirīga, jo katru dienu atšķiras Jūsu emocionālais un fiziskais stāvoklis. Nevajadzētu pārvērst vingrinājumu (asanu) izpildi par rutīnu, bet vienmēr no jauna ieklausīties sevī un savās izjūtās. Atsevišķi vingrojumi (asanas) dažreiz ir viegli izpildāmi, savukārt citreiz tie nepadodas tik labi, un tas ir normāli. Joga nav mehānisks process, bet gan darbs ar sevi, savu ķermeni un savu būtību visas dzīves garumā.

Joga kļūdaini tiek uzskatīta par reliģiju tikai tāpēc, ka tās pirmsākumi rodami senajā Indijā.
Joga nav reliģija, drīzāk tā ir sena filozofiska mācība. Joga nesludina nevienu reliģiju, to visā pasaulē praktizē kristieši, budisti, musulmaņi un citu reliģiju pārstāvji. Citiem vārdiem sakot, jogā ir vieta katram. Tradicionālā uztverē joga nozīmē vienotību (hat-ha). Tajā tiek apvienoti prāts, ķermenis un gars, sasniedzot pastāvīgu miera un laimes sajūtu. Joga ietekmē ne tikai mūsu apziņu, bet arī zemapziņu. Tā ir nodarbe, kas pieejama katram – jauns vai vecs.

Autors dagnija